Ekonomika ir zinātne, kas pēta cilvēka ekonomisko rīcību, to, kā sabiedrība izlieto ierobežotus resursus, kā rīkojas matereālo labumu ražošanā, sadalē, patēriņā. Šāda zinātne ir nepieciešama, lai veidotu ekonomiskās sistematizācijas un nepieļautu jau pagātnē pieļautās kļūdas nākotnes ekonomiskās saimniekošanas rezultātā un nodrošinātu efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, lai maksimāli apmoerinātu iedzīvotāju vajadzības. Šajā sakarā ir jārisina četri savstarpēji saistīti jautājumi: ko, cik, kā un kam ražot.
Ekonomikas teorija ir zinātne par sabiedriskās iekārtas saimnieciskās darbības likumiem, par cilvēka rīcību . Tās uzdevums ir pētīt saimnieciskos procesus visās ekonomiskajās sistēmās.
Tā kā cilvēka vajadzību apmierināšana ir iespējama tikai tad, ja notiek preču un pakalpojumu ražošana, nepieciešams izpētīt ekonomikas pamatjautājumus, lai pēc iespējas izdevīgāk būtu gan patērētājiem gan pārdevējiem. Pēc konkrētajiem pamatjautājumiem vadoties izdalīti divi ekonomikas teorijas pamatprincipi.
Ekonomikas teorijas principi ir
1)pozitīvās (aprakstošās) ekonomikas principi, kas izstrādāti pamatojoties uz faktiem, to analīzes un apraksta reuzltātā un dod objektīvu, zinātnisku skaidrojumu par reālo stāvokli ekonomikā, atbildot uz jautājumiem – „kas ir?“ vai „kas varētu būt“?
…
