Tradicionālā un inovatīvā uzņēmējdarbība. Mūsdienās veidojas divi uzņēmējdarbības modeļi-klasiskā jeb tradicionālā un inovatīvā jeb produktīvā uzņēmējdarbība. Klasiskā uzņēmējdarbība ir tradicionāla, konservatīvā uzņēmējdarbība, kas virzīta uz maksimālu resursu atdevi. Uzskata, ka tieši šī modeļa ietvaros uz ārējo un iekšējo faktoru rēķina veidojas ražošanas attīstības koncepcija. Ārējiem faktoriem pieskaitāmi no valsts puses piekoptā subsidēšana, uzņēmējdarbībai labvēlīga monetārā, fiskālā un protekcionisma politika. Iekšējiem faktori- no paša uzņēmuma puses tiek iedarbinātas rezerves rentabilitātes celšanai, ražošanas modernizācijai, produkcijas sortimenta atjaunošanai, jaunu tirgu iekarošanai. Pāreja uz inovatīvo darbību nenozīmē, ka tradicionālā uzņēmējdarbība izzūd. Tā, ka ne visas valstis spēs „pacelt” inovatīvo ekonomiku, starptautiskās darba dalīšanas procesā arvien lielāka tradicionālās ražošanas daļa no ekonomiski augsti attīstītām valstīm tiek pārdislocēta uz vidējas attīstības vai pat mazattīstītām valstīm. Rezultātā pirmajā, tas ir, augsti attīstīto valstu grupā vērojama deindustrializācija, pāreja uz inovatīvo ekonomiku, bet otrajā un trešajā valstu grupā turpinās vai vēl tikai sākas industrializācija, t.i., klasiskās darbības process.1 Inovatīvā uzņēmējdarbība ir ar novatorismu, jaunievedumiem saistīts saimniekošanas modelis, kas paredz pilnīgi jaunu attīstības ceļu meklēšanu. …
