Lai gan nav iespējams precīzi definēt postmodernismu kā jēdzienu, tomēr pastāv daudz būtisku iezīmju, kas tam ir raksturīgs. Kino ir lielisks piemērs, kurā to var novērot – spilgti specefekti, neeksistējoši tēli un mākslīgi radītas pasaules, kas ierauj skatītāju citā dimensijā un spēj nojaukt robežu starp realitāti un ilūziju.
Kopš 20.gadsimta vidus režisori centušies radīt filmas, kas spētu pārsteigt skatītājus ar kaut ko neparastu, brīžiem par šokējošu un nepieņemamu, pārtraucot vienveidību, kas valdīja kino līdz tam. Attīstoties tehnoloģijām un to piedāvātajām iespējām, filmas tematika pievēršas arvien jauniem izaicinājumiem, izmantojot visdažādākos elementus, līdz ar to ir pavēries lauciņš, kurā var izpausties ar arvien plašākām un pārdrošākām idejām. Kā viens tiem elementiem ir 3D kino, kas paspilgtina radīto hiperrealitāti un ilūzijas.
