Fizisko darba spēju bioķīmiskais raksturojums.
Par fiziskā darba spējām sauc cilvēka spēju veikt ievērojamu muskuļu darba apjomu. Galvenie faktori, kas nosaka šo spēju ir:
- organisma bioenerģētiskais potenciāls un tā izlietošanas iespējas;
- spēka un ātruma īpašības;
- vingrinājumu izpildes tehnika un taktika;
- sportista psiholoģiskā sagatavotība u.c..
Enerģētisko vielu krājumi, kā arī spēka un ātruma īpašības ir organisma iekšējās rezerves. Ar racionālu tehniku var ekonomiski izlietot enerģijas avotus, palielinot spēku un ātrumu. Pilnveidota taktika sacīkstēs, pareizi sadalot enerģijas resursus, labvēlīgi ietekmē visas sportista fiziskās īpašības, paaugstinot darba spējas.
Organisma bioenerģētiskais potenciāls ir sportista fizisko darba spēju svarīgākais rādītājs, jo jebkura darba veikšanai ir jāpatērē enerģija. Atkarībā no galvenajiem enerģētiskiem procesiem darba laikā sportista darba spējas pieņemts iedalīt aerobās un anaerobās darba spējās; pēdējās vēl savukārt sadala anaerobas laktātās ( glikolītiskās ) un anaerobās alaktātās darba spējās.
Treniņa uzdevums – panākt mērķtiecīgu organisma adaptāciju, attīstot tās sportista fiziskās īpašības, kas nepieciešamas augstu rezultātu sasniegšanā izvēlētajā sporta disciplīnā. Svarīgi, lai treniņam būtu iespējami lielāks efekts un aktivētos tās organisma funkcijas, kuras plānots paaugstināt noteiktā treniņu ciklā.
…
