Pār laivas malu tiecos
Es jūras zilumā,
Kā dzelmi apkampt sniecos
Es sapņu pilnumā.
Caur zilām viļņu glāzēm
Es raugos mūžībā,
Kas man no senām dienām
Mulst tumši atmiņā.
Man ūdens ziedu sejas
Ar vilni pretī lejas,
Zem jūras zālēm garām
Zivtiņa, zivtiņa smejas.
Uz augšu viegli vizo
Tā saldā brīvībā,
Es laimīgs lejā skatos
Šai maigā dzīvībā.
Tā šauras, sārtas lūpas
Man zilā dzelmē sniedz,
Bet vēji jūru šūpo,
Un vilnis tikties liedz.…
