• Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm

     

    Referāts44 Fizika

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.04.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 1.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 2.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 3.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 4.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 5.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 6.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 7.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 8.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 9.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 10.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 11.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 12.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 13.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 14.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 15.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 16.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 17.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 18.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 19.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 20.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 21.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 22.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 23.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 24.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 25.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 26.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 27.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 28.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 29.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 30.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 31.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 32.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 33.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 34.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 35.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 36.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 37.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 38.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 39.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 40.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 41.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 42.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 43.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 44.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 45.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 46.
  • Referāts 'Trieciena impulsa paredzēšana ar konvolūcijas metodēm', 47.
Darba fragmentsAizvērt

Trieciena vibrācija ir regulējamā transporta līdzekļa sistēmas reaģēšanas attīstības gaita, kas pakļauta triecienam vai impulsam. Sistēmas dinamiskās īpašības var aprakstīt, lietojot aparatūras (hardware) vai programmatūras (software) modeli. Aparatūras modelis ir sistēma, kas sastāv no masām, kas savstarpēji saistītas ar enerģijas amortizatoriem – absorbētājiem (atsperēm un demferiem – amortizatoriem). Tas tiks parādīts 4. un 5. nodaļā. Pašreizējā nodaļa attiecas uz software programmatūras modeļa lietošanu, izmantojot digitālo noregulēšanas teoriju par trieciena vibrācijas teoriju. Epindžera un Čena [1] ideja par finitā impulsa reaģēšanas (FIR) modeli, kas pamatojas uz noregulēšanas teoriju, tiek izmantota, lai noteiktu torakālo bojājumu sānu triecienā. Lietojot akselerometra datus gan no trāpītiem sāniem (ribojuma karkasa), gan no netrāpīta (nesatriekta, vesela) toraksa sāna (muguras), torsa dinamisko sistēmu raksturo (FIK) finitā impulsa reaģēšanas koeficientu kopums, tas ir, transfer-funkcija. Tādā gadījumā, dažādos trieciena apstākļos, torsa (rumpja) reaģēšana nesatriektā sānā var tad būt prognozējama, noregulējot FIR koeficientus ar akselerometra datiem, lai iespaidotu toraksa sānu.
Tiek diskutēts par noregulēšanas teorijas galveno operāciju, par transferfunkcijas izcelšanos un par algoritmu, lai palielinātu aprēķināšanas efektivitāti. Pētījumi tiek parādīti, kuros ietvertas 1) transfera funkcijas izmantošana, novērtējot braucēja reaģēšanas prognozi, izmantojot dažādas trieciena vibrācijas aproksimācijas, 2) automašīnas korpusa iekārtas raksturojums ar FIR koeficientiem un korpusa vibrācijas prognozi ar dažādām šasijas vibrācijām; 3) drošības spilvenu darbības novērtējums un stūrēšanas principu kopums gan bez drošības jostas, gan ar drošības jostu braucēja reaģēšana, un 4) braucamā pārbaudes vibrācijas novērtēšana un braucēja trieciena smaguma prognoze barjera izmēģinājuma apstākļos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants