Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Latvijas tiesību vēstures kontroldarba jautājumi un atbildes', 1.
  • Konspekts 'Latvijas tiesību vēstures kontroldarba jautājumi un atbildes', 2.
  • Konspekts 'Latvijas tiesību vēstures kontroldarba jautājumi un atbildes', 3.
  • Konspekts 'Latvijas tiesību vēstures kontroldarba jautājumi un atbildes', 4.
  • Konspekts 'Latvijas tiesību vēstures kontroldarba jautājumi un atbildes', 5.
  • Konspekts 'Latvijas tiesību vēstures kontroldarba jautājumi un atbildes', 6.
  • Konspekts 'Latvijas tiesību vēstures kontroldarba jautājumi un atbildes', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Krievijas impērijas valsts pārvalde.
Pilsētu domi ievēlēja mantiski cenzētā pilsētas vēlētāju kopa. Pilsētas dome pārzināja pilsētas finanses, pilsētas īpašumus, labierīcību – ielas, apzaļojumu, tiltus urr., izglītības jautājumus, slimnīcas. Pilsētas domes kompetencē ietilpa arī gādība par rūpniecības vajadzībām.
Valsts dome nebija īsts tautas pārstāvības orgāns, jo saskaņā ar vēlēšanu likumu tajā varēja iekļūt tikai mantīgie. Tā nebija arī likumdošanas orgāns, jo tā nevarēja izdot likumu projektus, turpretī projekts varēja kļūt par likumu tikai tad, ka ti pieņēma valsts dome, valsts padome un apstirpināja cars.
Krievijas impērijas Valsts padome augstākā Krievijas impērijas imperatora padomdevēja institūcija laikā no 1801. līdz 1905. gadam, kuras locekļus izvēlējās un iecēla pats imperators. No 1905. gada 17. oktobra līdz 1917. gadam impērijas parlamenta augšpalāta, no kuras deputātiem pusi iecēla imperators, bet otru pusi uz 9 gadiem ievēlējagarīdzniecība, muižniecība, tirgotāji, guberņu zemstu sapulču deputāti, Zinātņu akadēmijas un universitāšu pārstāvji. Līdz ar Krievijas impērijas Valsts domi (parlamenta apakšpalātu) piedalījās likumdošanas darbā. Likvidēta 1917. gada oktobrī.

Autora komentārsAtvērt
Atlants