Citoloģijas un šūnu teorijas attīstība

KODOLS
Kodols ir visās eikariotu šūnās (izņemot eritrocītos, taču arī tiem kodols ir bijis, tas izzudis attīstības pēdējā stadijā). Kodola forma var būt apaļa, ovāla, nūjiņveida, diegveida, pakavveida, pupveida, segmentveida. Interfāzes kodolu norobežo kodola membrāna.
Kodols sastāv no:
kodola apvalka
hromatīna [sīkgraudainais hromatīns, hromatīna tīkls]
kodoliņa
kodola sulas jeb kariolimfas (karioplazmas)
Kodola apvalks uzbūve – kodola apvalku veido 2 membrānas, kas atdalītas viena no otras ar perinukleāro telpu. Ja šūna aktīvi sintezē olbaltumvielas, kuras izdala starpšūnu telpā, ārējā vidē vai asinīs, tas uz membrānas novietojas ribosomas. Ārējo membrānu ar iekšējo savieno poras. Tādējādi abas membrānas veido vienotu sistēmu. Tā kā kodola apvalks ir saistīts ar endoplazmatisko tīklu, tad ārējā un iekšējā membrāna var ātri mainīt lielumu, kas ir svarīgi šūnu dalīšanās procesa laikā, kad kodola apvalks sākumā sabrūk, bet dalīšanās beigās atjaunojas, izmantojot sabrukšanas fragmentus. Caur porām var notikt vielu apmaiņa starp kodolu un citoplazmu.
Mijiedarbība ar vidi: ārējās membrānas ar citoplazmu, iekšējās ar kariolimfu. No kariolimfas puses iekšējai membrānai piekļaujas slānis, ko sauc par fibrillāro jeb kodola plāksnīti. Tā sekmē kodola apvalka veidošanos, hromosomu strukturālu organizēšanu. Dubultās membrānas apgrūtina vielu transportu, un tāpēc nepieciešams kāds mehānisms, kas palīdz molekulām iekļūt kodolā un izkļūt no tā. Tāds mehānisms ir kodola poras. Poras apņem lielas gredzenveida struktūras. Katrā kodola apvalka pusē šie kompleksi veido astoņas olbaltumvielu granulas. Poru komplekss izklāj visu perinukleāro telpu poras rajonā. Kompleksa vidū ir atvere, kas ved poras kanālā. Galvenā poru funkcija – selektīvs vielu transports.
Kariolimfa – puscieta vide, kas nosaka kodola fizikālās īpašības. Tajā ir daudzi fermenti, kas nepieciešami nukleīnskābju, ribosomu sintēzei, ģenētiskās informācijas norakstīšanas procesam. Kodola sulā ietilpst H2O , olbaltumvielas, lipīdi, fermenti, kas piedalās kodola olbaltumvielu un nukleīnskābju sintēzē, kā arī minerālvielas. Kodola sula ir sarežģīta koloidāla sistēma, kurā atrodas arī cietas daļiņas – hromatīns un kodoliņi.
Kodolā norisinās nepārtraukta r–RNS gēnu pārrakstīšana, kas nodr. pietiekamu r–RNS skaitu.
Kodoliņš – patstāvīga kodola daļa, to veido lielas DNS cilpas, kas satur r - RNS gēnus. Tie ātri transkribējas. DNS cilpas sauc par kodoliņa organizētājiem. GM kodoliņš ir sfērisks ķermenis, ko vislabāk var redzēt interfāzes kodolā. Kodoliņi var būt vairāki, tomēr parasti ir 1 vai 2.
…