Šodien pastaigājos. Tā lēni, apskatot, visu, kas man apkārt. Redzēju pilsētu slīgstam vieglā krēslā. Patiesībā, man vajadzēja atrasties mājās un darīt visus savus ikdienas darbus, bet pilsēta vilināja, slapjais bruģis aicināja, lai viņu glāstītu manu soļu švīksti. Un uz pleca atradās skaista, maza, sārta kļavas lapa, kura, pieglauzdamās nogurušajam plecam, čukstēja: „Atceries! Lai kur arī Tu būtu un ko darītu, man rūp, ka Tu esi!”…
