Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.03.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 1.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 2.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 3.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 4.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 5.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 6.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 7.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 8.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 9.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 10.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 11.
  • Referāts 'Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    2
1.  Ārējās ekonomikas sakaru būtība    3
2.  Tirdzniecības barjeras    4
2.1.  Muitas nodoklis    5
2.2.  Subsīdijas, kvotas    6
2.3.  Labprātīga eksporta ierobežošana    7
3.  Latvija un tirdzniecības barjeras    8
4.  Praktiskā daļa    9
  LITERATŪRAS SARAKSTS    11
Darba fragmentsAizvērt

3. Latvija un tirdzniecības barjeras
Iestājoties ES, Latvijā sāka piemērot ES vienoto noteikto muitas nodokli. Tas nozīmē, ka Latvijā vairs netiek veidota sava nacionālā muitas nodokļa politika, bet Latvija aizstāv savas intereses ES institūciju līmenī, kad tiek veidota vienotā ES muitas nodokļa politika.
Izmantojot ES integrēto tarifu datu bāzi TARIC (Integrated tariff of the European Communities), ievadot attiecīgās preces kodu (kombinētās nomenklatūras 8 zīmju kods) un valsti, var noskaidrot, vai uz produktu attiecas kādi specifiski eksporta vai importa nosacījumi, uzzināt piemērotās ievedmuitas lielumu un detalizētu preču aprakstu, kā arī atsauces uz ES likumdošanas aktiem. Tādā veidā var uzzināt cik izmaksās eksportēšana uz citām valstīm, kā arī ja uzņēmums vēlas ievest valstī preces, zinās cik tas ir izdevīgi vai tomēr nē. Ar šādu datu bāzi ir iespējams izskaitļot visizdevīgāko darījumu no kurienes ievest produktus.
ES muitas tarifs paredz arī dažādus ievedmuitas tarifu atvieglojumus.
Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros ES izveidojusi Vispārējo priekšrocību sistēmu (Generalized System of Tariff Preferences – GSP), kas garantē tirdzniecības priekšrocību pasākumus jaunattīstības un mazāk attīstītajām valstīm, piešķirot preferenciālu tirgus pieeju ES valstu tirgiem, samazinot ievedmuitu vai to pilnībā atceļot noteiktiem produktiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants