1900.gadā pasauli pārvaldīja mazais Eiropas kontinents. Septiņas no divdesmit neatkarīgajām valstīm varēja saukt par lielvalstīm. Tas bija Krievija, Vācija, Austroungārija, Lielbritānija, Francija, Itālija un Turcijas impērija. Vācija un Itālija bija samērā jaunas valstis, kas bija izveidojušās pirms trīsdesmit gadiem, tomēr Vācija ar saviem daudzajiem un iedzīvotājiem un rūpniecisko un militāro varenību bija visstiprākā Eiropas kontinentālvalsts. Turpretī Lielbritānija bija visvarenākā valsts pasaulē, jo tās impērijā ietilpa ceturta daļa zemeslodes iedzīvotāju un tikpat daudz sauszemes platības. Lielbritānijas karaliskā flote un tirdzniecības flote valdīja pār jūrām, un industrija bija augsti attīstīta. No šīm divdesmit valstīm tikai divas bija republikas, pārējās valstīs valdīja monarhi ar dažādu varas stiprumu, sākot ar Krievijas cara un Turcijas sultāna absolūto diktatūru un beidzot ar cēlo karalienes Viktorijas konstutitucionālo monarhiju Lielbritānijā. Eiropas valstu robežas bija noteiktas maz rēķinoties ar etniskām, valodas un reliģijas atšķirībām, un tāpēc nacionālisms izvērtās par vienu no lielākajām problēmām.
Lielvalstis 1900- 1914 gadam.
Vācija. Vācijas rūpnieciskie sasniegumi nenovēršami piešķīra tai valdošo stāvokli Eiropā un ievilka to sriegā sssssaimnieciskā sacensībā ar Lielbritāniju. Konstitūcija deva lielu varu ķeizaram un ar viņa starpniecību- kancleram un armijai.
Kanclers bija Vācijas valdības galva un bija atbildīgs vienīgi ķeizaram. No 1900.- 1909.gadam šo vietu ieņēma fon Bīlovs. Viņš savos uzskatos bij a konservatīvists. Pēc tam nāca Betmans- Hollvēgs.…
