Augšējais ir sinhronizācijas signāls, apakšējais ‑ 500KHz SI1↑ signāls. Šajā attēlā labi var redzēt, ka visus 6 signālus, ko iekārtā iebūvētais signālu ģenerators dod, var iegūt pārveidojot 1MHz^ signālu, izgriežot 1 pus periods, vai „pīķis” (taisnstūra signāliem to tā nesauc, bet nepārzinu speciālo terminoloģiju). Apakšējais signāls varētu būt iegūts no apgriezta 1MHz^ kam izgriezts katrs otrais „pīķis”.
Kā redzam nomērītais rezultāts vidēji atšķiras par ~ 0,02μs no uzdotā. Pie tam aizturei pieaugot var secināt, ka nobīde pieaug (pie tam lineāri). Iespējams, ka laika aiztures elements ir sakombinēts no loģiskajiem elementiem, kuri šo aizturi rada, bet tā nav precīza, tāpēc to skaitam pieaugot arī novirze pieaug (summējas).
Veicot mērījumus signālu sinhronizēju pēc „ieejas” signāla, un pārslēdzot aiztures elementu novēroju, ka pārbīdās aizturētais elements. Savukārt sinhronizējot pēc „izejas”, jeb aizturētā signāla novēroju citu ainu: pārbīdījās neaizturētais, jeb ieejas signāls attiecībā pret aizturēto, jeb izejas signālu.
Skaidrojums tam ir ļoti vienkāršs: sinhronizēšana ir 1 signāla „pieskaņošana” otram, ja par pamatu ņem izejas signālu, tad oscilogrāfs neaizturēto signālu „pieskaņo” aizturētajam, un pārbīdās pieskaņojamais signāls, nevis pamata, jeb sinhronizējošais. …
