Cilvēki nepiedzimst ne labi, ne ļauni, mēs veidojamies ietekmējoties no apkārtējās vides laika gaitā. Pirmais no kā mēs, jau mazi būdami to sākam izjust ir mūsu mātes – bēdas, prieku, sarūgtinājumu u.c. Izaugot mēs paši izveidojam ap sevi slikto un labo, tas katram indivīdam ir savādāks, cilvēki, kuri tiek audzināti dievticīgāki augstāk vērtē labo, cenšoties ap sevi samazināt ļaunā ietekmi. Taču praktiski nav tādu cilvēku, kas nebūtu pielaidis vai izdarījis savā dzīvē ko tādu par ko nenāktos nožēlot vai izciest vainas sajūtu. Ir labi darbi, vārdi, labas rakstura iezīmes. Nav dienas, kad mēs nesaskartos ar labā vārdu. Diena sākas ar labrīta un beidzas ar labas nakts vēlējumiem. Nav tautas, kurai nebūtu pamācošu sakāmvārdu, parunu, pasaku un dziesmu par labo un ļauno.
Katru cilvēku nomoka jautājums, vai tas ir labi ko es daru vai arī slikti, kāpēc tā ir un vai tas patiešām ir nepieciešamas ko es daru. Šajā darbā tiks izpētīts viss, kas saistīts ar labo un ļauno, kā arī, arī pastāstīs par manu personīgo pieredzi saskaroties labo un ļauno. Darba mērķis ir izpētīt, kas tad īsti ir labais un ļaunais, kā arī palīdzēt izprast šo tik svarīgo ētisko vērtību būtību.
Lai izvirzītu uzstādīto mērķi tiks apkopoti materiāli par labo un ļauno, izteiktas savas domas, kā arī izdarīti secinājumi par šo tēmu.
Rakstot darbu tiks izmantoti dažādākie literatūras avoti, kā arī interneta resursu avoti, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.…
