Lielajai Franču revolūcijai nebija noteikta cēloņa, noteikta notikuma vai noteiktas cilvēku grupas, kas būtu izraisījuši revolūciju, tas drīzāk bija apstākļu kopums, notikumi, ko tauta atcerējās un paturēja prātos līdz beidzot tā izlēma rīkoties un paust savu viedokli.
Nepārprotami, revolūcijas sākums jāmeklē cilvēku galvās un viņu idejās, jau ar apgaismotāju Voltēra un Monteskjē idejām, cilvēkiem, sevišķi trešajai kārtai, tās likās simpātiskas, jo viņiem bija apnikusi augstmaņu un baznīcas lielā greznība un lepnais dzīves veids