Šis teksts man atgādina uzskatu, kas mani vadījis ļoti ilgi, proti, domas vienmēr esmu uzskatījusi par tādu kā magnētu, kas piesaista to par ko domājam, respektīvi, domājot pozitīvi, tiek piesaistīts viss labais un pretēji. Manuprāt, šis uzskats (domāšanas process, lietu uztvere un interpretācija, kādu to piedzīvojam) arī ir tas, kas atklāj vienu no būtiskākajām atšķirībām starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm.
Tāpat kā Sokrāts domāju, ka cilvēka definīcijas izveide ir visnotaļ atkarīga no katra indivīda, viņa apziņā esošā, uzkrātās pieredzes, izmantotajiem terminiem un apzīmējumiem. Mēs katrs esam tik dažādi, mainīgi, neprognozējami, ka neiespējami radīt pilnīgu definīciju, kas atbilstu ikvienam.
…
