Musulmaņiem Islāms ir dzīve. Tā jādzīvo, pakļaujoties Allāham. Kā dabiska tiek uztverta Allāha vēlēšanās pakļaut sev visu pasauli. Arābu vārda “islām” pamatnozīme ir “sevis nodošana” jeb “padošanās”: Islāms ir pakļaušanās reliģija. Tās sekotāji, “musulmaņi”, ir “tie, kuri nodod sevi dieva (Allāha) gribai”. Islāma reliģijā tiek uzsvērta uzvara, un tādējādi tā ir kareivīgi misionāristiska reliģija. Apzinoties savu diženo pagātni un spēcīgo ietekmi mūsdienās, Islāma piekritēji ir apņēmības pilni iekarot pasauli. Musulmaņi tic, ka viņu ticība atbilsts visām cilvēces garīgajām un reliģiskajām prasībām.
Islāma rašanās tiek saistīta ar pravieti Muhamedu, kurš dzimis aptuveni 571. gadā Arābijas pilsētā Mekā. Kad Muhamedam bija jau četrdesmit gadi, viņš pieredzēja atklāsmi, kurā tika aicināts atmaskot Mekas pagānismu un daudzveidību, tā vietā sludinot vienīgā īstenā Dieva – Allāha – pastāvēšanu. Pirmajos desmit gados viņam bija tikai daži sekotāji.…
