Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Senā Roma', 1.
  • Referāts 'Senā Roma', 2.
  • Referāts 'Senā Roma', 3.
  • Referāts 'Senā Roma', 4.
  • Referāts 'Senā Roma', 5.
  • Referāts 'Senā Roma', 6.
  • Referāts 'Senā Roma', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Romas valsts sāka veidoties 8.gs.p.Kr. Tad apvienojās trīs vidusitālijas ciltis – sabīņi, latīņi un etruski. Vadošā loma sākumā bija etruskiem, pēc viņiem – latiņiem. Valsts dibināšana pēc leģendas notika 754.g.p.Kr., kad dibināta Romas pilsēta. Faktiski pilsēta dibināta apm. 7. vai 6.gs.p.Kr. Romas valsts sākumā ir monarhija, kur valda 1 ķeizars ar tirāniskām metodēm. Tā sauktais ķeizaru laiks ir pirmais Romas valsts periods, kas ilga no 8.gs.p.Kr. līdz 509.g.p.Kr. Šai laikā valdīja 7 ķeizari. Romas iedzīvotāji sastāv no:
pilntiesīgie romieši – patricieši ( visu 3 cilšu piederīgie; vārds cēlies no vārda „tēvs” un tulkojumā nozīmē – cilvēks, kuram ir tēvs)
klienti – romieši ar ierobežotā tiesībām, kuri ir patriciešu kalpi, izpilda patriciešu uzdevumus, aizstāv patriciešu intereses tautas sapulcē, balso par sava patricieša priekšlikumiem un karo patricieša pusē un viņa vadībā, vienam patricietim 30-40 klienti.
plebeji – ienācēji Romā, viņiem nav politiskas tiesības, viņi maksā visus nodokļus, nepiedalās tautas sapulcē, nevar ieņemt valsts amatus. Plebeji nedrīkst precēties ar patriciešiem.
vergi – ķeizarperiodā pastāv patriarhālā verdzība, kura kļūst par klasisko 4.-3.gs.p.Kr. Gladiatori – vergi izpriecām. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants