1.Kāda ir stoiķu attieksme pret nāvi
„Cilvēku neuztrauc nevis pašas lietas, bet uzskats, kāds valda pār šīm lietām. Tā piem., nāve nav nekas briesmīgs, jo tad jau arī Sokrātam tā būtu šķitusi briesmīga, briesmīgs ir tikai uzskats, ka nāve ir briesmīga.”
„Nenicini nāvi, bet pieņem to kā labumu- jo arī nāve ir kaut kas tāds, ko vēlas daba.”
No nāves nav jābaidās, par to nevajag dusmoties, jo tā ir neizbēgama. Tā ir jāpieņem kā pašsaprotama pasaules kārtība. Ir bezjēdzīgi tērēt savu laiku dusmojoties par šo dievu nolemto kārtību. Un kā tas nākas, ka arī tie, kuri uzcītīgi kalpo dieviem beigu beigās nomirst tāpat, kā visi citi? Nāve nešķiro, tikumiski dzīvojis vai nekaunīgi, priekšlaicīgi bojā gājis vai pienācīgi sagaidītais. …
