Arī jēdzienu „tauta”, demokrātijas teorijas ietvaros, kā arī citus jēdzienus šīs teorijas ietvaros, var dažādi interpretēt, tāpēc tā lietojums ir izplūdis. Vai tie ir visi iedzīvotāji, kas sasnieguši vēlēšanu vecumu, vai arī tikai tie, kam ir, piemēram, pietiekami daudz īpašumu, lai varētu ietekmēt valsts politiku. Vai sievietēm ari ir balsstiesības? Vai tas ir demokrātiski ļaut vēlēšanās piedalīties tikai daļai iedzīvotāju? Šādi interpretēt var arī vārdu „vara”. Kā vara izpaužas sabiedrībā? Vai vara nozīmē tiekšanos iegūt kontroli pār sabiedrību? Šādā gadījumā tā vairs nav demokrātija, bet gan autoritārais vai totalitārais režīms.
Demokrātija pirmo reizi parādījās Grieķijā, Atēnos. Bet, mūsdienās sapratis par demokrātiju ir atšķirīgs no tā, kā to saprata Senajā Grieķijā. Atēnas grieķi noteica pirmo demokrātijas principu: no idejiskās un praktiskās zināma cilvēku daudzuma pārvaldīšanās līdz idejiskai un praktiskai visu cilvēku (iedzīvotāju kopuma) pārvaldīšanai. Grieķiem bija raksturīgs valstu tips, kas saucās pilsēta-valsts (city-state).
Ideja par to, ka valsts pārvalda visi valsts iedzīvotāji, nevis kāda konkrēta indivīdu grupa kļuva populāra arī Romā. Bet ar laiku šī pilsēta-valsts ideja kļuva arvien mazāk populāra un aktuāla. Līdz ar to lielu atbalstu guva ideja par nāciju-valsts valsts tipu (nation-state). Šī transformācija noveda līdz radikāli jaunai institūciju sistēmai valstī. To institūcijas sistēmu mēs mūsdienās attiecinām “demokrātijas” jēdzienam.
Tagad pasaules valstīs (vairākumā no tiem) demokrātiskā valsts iekārta ir kā mērķis, kuri politiķi izvirza un savas pārvaldības posmā mēģina sasniegt.…
