Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ziņojumā Starptautiskajam Valūtu fondam par Latvijas makroekonomikas stabilizācijas plānu ir teikts, ka [1.]tā Latvijas valdības izstrādāto un Saeimas pieņemto makroekonomikas stabilizācijas plānu neatbalsta un uzskata, ka tas nevis rod izeju no krīzes, bet, tieši otrādi, šo krīzes situāciju vēl vairāk padziļina, jo ne tikai bremzē uzņēmējdarbības attīstību valstī, bet arī samazina iekšējo patēriņu un nodokļu kopapjomu, palielina bezdarbnieku skaitu, samazina sociālās garantijas tām iedzīvotāju kategorijām, kas nav
darbspējīgas, rada sociālo spriedzi un neapmierinātību ar valsts varu, palielina eiroskeptiķu skaitu valstī [1.].
Tāpat LBAS pauž nožēlu, ka tās izteiktie priekšlikumi situācijas uzlabošanai netiek ņemti vērā un izmantoti. Tāpat savienība brīdina, ka situācija var vēl vairāk pasliktināties, jo valdība ir pārtraukusi reālu sociālo dialogu ar partneriem – arodbiedrībām, to aizstājot ar stundām gariem monologiem par pašu rīcības pareizību un pašslavināšanos.
2009. gadā LBAS secina, ka [1.] valdība nestrādā, premjerministram nav komandas uz kā balstīties, kas varētu veikt komunikāciju ar sociālajiem partneriem un valsts iedzīvotājiem, skaidrotu tiem pieņemto lēmumu nepieciešamību, dotu cerību, ka pēc kāda noteikta vai nenoteikta laika situācija uzlabosies. Tieši otrādi, valdība dzen tautu izmisumā, jo nepārtraukti sola aizvien grūtākus un grūtākus laikus, krīzes padziļināšanos, bankrotu, lata devalvāciju, defoltu, līdzekļu trūkumu pensijām algām un bezdarbnieku pabalstiem un daudz ko citu, kas
palielina darba spējīgo iedzīvotāju emigrāciju no valsts, pacientu skaita palielināšanos psihiatriskajās slimnīcās, pašnāvnieku, kā arī no narkotiskajām vielām un alkohola atkarīgo cilvēku skaitu [1.].…
Apskatīti un analizēti vairāki viedokļi par Latvijas makroekonomisko stāvokli, kā arī izdarīti secinājumi un izteikti priekšlikumi attiecībā uz šo tēmu.
