Grieķu zinātne bija kvalitatīvi jauns solis cilvēces zināšanu attīstībā. Varētu pat teikt, ka grieķi radīja zinātni kā īpašu darbības veidu ar specifiskiem kritērijiem.
Zinātne Grieķijā radās ne tikai kā noteikts zināšanu apjoms, bet pirmām kārtām kā darbība, kas virzīta uz jaunu zināšanu iegūšanu, ko veic īpaši cilvēki, izmantojot speciālus līdzekļus (teorētiskās un empīriskās metodes, instrumentus, speciālus paņēmienus u.c.).
Grieķu zinātne pārsteidz ar kolosāliem attīstības tempiem, piemēram, astronomija no Talesa līdz Eidoksam, matemātika no Pitagora līdz Eiklīdam, dabaszinātnes no Anaksimandra līdz Arisotelim utt.-progress, kas noticis dažu paaudžu laikā). Zinātni nevarēja pakļaut tikai praktiskiem mērķiem.
Dabaszinātnes
Agrīnās grieķu zinātne ir zinātne „par dabu” (peri physeōs) –tā nodarbojas ar pasaules izcelšanās un iekārtojuma jautājumiem.
„Daba” saistīta ar šādām nozīmēm: no vienas puses, tā ir vienas vai otras lietas ārējais izskats, augums, stāja, no otras- šīs lietas ieksējā struktūra, sastāvs.…
