Psiholoģija kā zinātne par personību

Beress Frederiks Skiners (dz. 1904.) – pēc popularitātes tiek pielīdzināts Z. Freidam. Ietekmīgākais psihologs mūsdienu Amerikā.

Biheiviorisms [ang. behaviourism < behaviour ‘uzvedība, izturēšanās’] – psiholoģijas virziens, kas par galveno savas pētniecības objektu uzskata nevis apziņu, bet gan ārējos kairekļus un reakciju uz tiem; psiholoģiskos traucējumus ārstē ar izturēšanās modeļu pielāgošanu. („Svešvārdu vārdnīca”)

Var teikt, ka B. Skiners uzaudzis ģimenē ar pozitīvu gaisotni. Mājas viņam ir palikušas atmiņā kā silta un stabila vieta. Jau agrā bērnībā aizrāvies ar mehāniku, ar izgudrojumiem. Konstruējis dažādas sev noderīgas lietas, kas „paslēptu” un kalpotu viņa rakstura trūkumiem. Hamiltona koledžā ieguvis angļu valodas speciālista diplomu. Koledžā radusies interese par mākslu un literatūru.
Hārvardas universitātē studē psiholoģiju. Tad viņš arī saprot, ka, lai kļūtu par rakstnieku, ir jāprot atspoguļot uzvedību. Pievērš pastiprinātu interesi cilvēka uzvedībai, no literārās rakstīšanas metodes pievēršas zinātniskajai. Vēlāk viņa vēlme kļūt par rakstnieku īstenojas, sarakstot vairākas grāmatas, kurās atklājas viņa uzskati par cilvēka personību un uzvedību:
„Zinātne un cilvēka uzvedība” (1953)
„Pierakstu kopums” (1959, 1961, 1971)
„Aiz brīvības un pašcieņas” (1971)
„Apmācīšanas tehnoloģija” (1973)
„Par biheiviorismu” (1974).

Skiners savas koncepcijas un principus veidoja no pētījumiem par dabas saistību un ietekmi uz cilvēku. Iespaidojies no Č. Darvina, centās pierādīt, ka cilvēks maz atšķiras no dzīvniekiem, meklēja dzīvniekos spēju domāt un pat personības izpausmes.
Skiners ietekmējās arī no Dž. Votsona, kas bija pirmais atklātais biheiviorists. Abi uzskata, ka apziņas nav, bet personību veido dzīves posmā iemācītais, tas savukārt atkarīgs no ārējās vides, bet nav atkarīgs no ģenētiskajām atšķirībām.…