Nozīmīga valsts funkcija ir sabiedriskās lietošanas preču un pakalpojumu nodrošināšana. Sabiedriskās preces ir preces, kuras var patērēt visi bez izņēmuma, derīguma no to lietošanas var gūt tas, kurš par tām nav maksājis. Privātais sektors tos nenodrošina divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, par tiem nereti ir grūti iekasēt maksu vai nepieļaut to izmantošanu. Labs piemērs ir ielas apgaismojums, ko pēc būtības lieto visi garāmgājēji. Otrkārt, kapitālieguldījumus sabiedriskajā sektorā ne vienmēr var nosegt peļņa. Visi vēlas sakoptus parkus, bet tikai retais ir gatavs maksāt par ieeju tajos. Privātais sektors piedāvā atsevišķus sabiedriskās lietošanas pakalpojumus – privātas skolas un klīnikas, taksometrus. Taču tie ir orientēti uz maksātspējīgāko sabiedrības daļu. Taču izglītība, veselības aprūpe un transports ir nepieciešams visiem. Piemēram, par sabiedriskām precēm tiek uzskatīta izglītība, primārā veselības aprūpe, valsts aizsardzība, drošība, bibliotēka, muzejs, ugunsdzēsēju vienību uzturēšana u.c.
Kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad valstīm bija liela loma ekonomiskās krīzes pārvarēšanās, valsts kļuvusi par nozīmīgu ekonomikas dalībnieci.
…
