Klusā daba latviešu mākslā kļuva populāra ap Pirmā Pasaules kara laiku. Viens no šī žanra aizsācējiem un attīstītājiem bijis Leo Svemps. 1950. gados klusās dabas gleznojumi apsīka, jo pietrūka vajadzīgā tematiskuma. 1960. gados klusā daba atraisījās no uzspiestā dogmatisma, iegūstot savdabīgākas izpausmes.
Līvija Endzelīna ir devusi izcilu ieguldījumu klusajā dabā, darbos raisījusi savdabīgas noskaņas, izvēloties īpatnējos priekšmetus, kurus apkopojusi oriģinālos uzstādījumos.
Ojārs Ābols bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš izmatoja abstrahēti nosacītas formas…
