Labējo partiju nostādne Latvijas sabiedrības integrācijā

Sabiedrības integrācija ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. J. Habermass uzsvēra „kā nozīmīgu darbību demokrātijas stiprināšanā integrētas sabiedrības veicināšanu, kuras rezultātā būtu vērojama liela politiskā līdzdalība”.1 Sabiedrības integrācijas politiku demokrātijas valstīs nosaka parlaments. Savukārt parlaments nevar pastāvēt bez sabiedrības ievēlētām amatpersonām. Parasti politiskie kandidāti veido politiskās partijas, lai iekļautos valsts likumdevējvaras institūtā. Tātad valsts politiku nosaka politiskās partiju veidotā politika. Kā visnozīmīgākās ir pozīcijas partijas, jo ar vairākuma palīdzību tās pieņem likumus, nosakot valsts turpmāko attīstību. Tātad, lai noskaidrotu sabiedrības integrācijas attīstību, ir jāpēta pozīcijas partiju nostādnes un veidotā politika.
Es izvēlējos 7.Saeimas labējās partijas – LC, TB/LNNK un TP kā analīzes objektus, jo tās veidoja sabiedrības integrācijas politiku, tādā veidā visspēcīgāk ietekmējot sabiedrības integrācijas attīstību.
Sabiedrības integrācija kā minoritāšu integrācija bija viena no svarīgākajām politiskajām prioritātēm 7.Saeimas laikā, jo pilsoniskā sabiedrība ir kā priekšnosacījums demokrātiskai attīstībai, bet Latvijas gadījumā, atgūstot Latvijai neatkarību, pilsoniskās sabiedrības jēdziens bija ekskluzīvs. Liela sabiedrības daļa bija nepilsoņi un tie nevarēja nodrošināt politisko līdzdalību, kas ir demokrātijas viens no pamatprincipiem. Tā kā Latvijas politiskā elite bija izvēlējusies veidot demokrātisku režīmu, tad bija nepieciešams inkluzīva pilsoniskā sabiedrība. 7.Saeimas laikā kā aktualitāte bija sabiedrības integrācijas programmas izveide, pilsoniskā likuma izmaiņas, kas spētu nodrošināt sabiedrības vienotību, paplašinot pilsoņa iegūšanas iespējas, veidojot integrētu sabiedrību un mazinot politiskās atšķirības etnisko grupu starpā. Sabiedrības integrācijas jautājums vēl ir aktuāls arī šodien, jo liela sabiedrības daļa vēl nav naturalizējusies, veidojot integrācijas politikas nepieciešamās efektivitātes trūkumu. Kā integrētas sabiedrības traucējošos faktorus mēs varam minēt gan politisko kultūru, gan politiskās institūciju darbību. Tātad kā viens no traucējošiem faktoriem ir arī valdošo partiju darbība, ko ietekmē to nostādnes. Tāpēc pētot partiju nostādnes, varam atklāt integrētas sabiedrības attīstību un problemātiku. …