-
Starpkultūru izglītība
„Starpkultūru principi koncentrējas uz atvērtību pret citādo, uz aktīvu cieņu atšķirībai, uz savstarpēju sapratni un aktīvu toleranci, uz kultūras tagadnes apstiprināšana, uz iespēju vienlīdzības nodrošināšu un cīņu ar diskrimināciju.”1
Viennozīmīgi var teikt, ka strapkultūru izglītība ir vajadzīga. Tā ir vajadzīga, lai sekmētu sapratni par kultūrām mūsdienu sabiedrībā, lai vecinātu komunikācijas prasmes dažādu kultūru cilvēku vidē. Vēl pāris dienas iepriekš ziņās dzirdēju, ka tuvāko 10 gadu laikā varētu sarukt Latvijas iedzīvotāju, bet palielinātos imigrantu skaits. Tas lika aizdomāties, ja nu uz Latviju brauks strādāt cilvēki no citām valstīm, lielākām masām nekās tas ir šobrīd, vai Latvijas sabiedrība būs tam gatava un neveidosies, piemēram, geto?!
Katram ir jāpieņem, ka cilvēki ir nevis tādi kā „es”, bet dažādi. Kultūru mijiedarbība un atšķirību atzīšana prasa izprast apkārtējo pasauli kā daudzkrāsainu. Un, manuprāt, jo starp vairāk kultūrām cilvēks dzīvo, jo viņš ir bagātāks!
…
starpkultūru izglītība, tā ir izglītība, kas sekmē vairāku kultūru pašvērtības apzināšanos, lai paplašinātu redzesloku un veidotu iecietību un izpratni par kopīgo un atšķirīgo dažādu kultūru pasaules uzskatos, vērtībās, pārliecības, ideālos un attieksmēs, kā arī pilnveidotu verbālās un neverbālās saziņas prasmi starp dažādu etnisko grupu un nacionālās izcelsmes cilvēkiem. Latvija vienmēr ir bijusi un arī ir daudzkultūru sabiedrība. Mūsu valstī dzīvo daudz dažādu tautību pārstāvju. Divas lielākās tautību grupas ir latvieši – 58,5% un krievi – 29%. Citas aktīvākās un lielākās tautību grupas ir baltkrievi – 3,9%, ukraiņi – 2,6%, poļi – 2,5%, lietuvieši – 1,4%, ebreji – o,4%, čigāni – 0,4%, vācieši – o,2%, igauņi – 0,1% un citas tautības – 1% citutautību pārstāvji dzīvo galvenokārt lielākajās Latvijas pilsētās:
