SITUĀCIJAS APRAKSTS
Vienā dzīvoklī kopā dzīvo trīs paaudzes: māte un viņas pieaugušais dēls ar ģimeni – sievu un diviem pirmsskolas vecuma bērniem. Ģimenes locekļu starpā nereti mēdz uzliesmot konflikti, jo vecāmāte paradusi jaukties jaunās ģimenes darīšanās, arī bērnu audzināšanā. Nereti viņa bērnu klātbūtnē mēdz kritizēt savu dēlu un vedeklu par viņasprāt nepareizi izvēlētām metodēm bērnu audzināšanā. Vecāmāte, pieskatot bērnus, bieži vien mēdz rīkoties pretēji vecāku uzskatiem. Rezultātā bērni bieži vien ir apjukuši, jo nezina, ko var un ko nevar atļauties, jo – ko viena pieaugušā klātbūtnē drīkst darīt, to otra – ne utt. Savukārt jaunajai ģimenei šobrīd nav iespēju iegādāties vai noīrēt atsevišķu dzīvokli, arī vecāmāte negrib dzīvot viena.
SITUĀCIJAS ANALĪZE
Paaudžu nesaskaņas, līdz ar to ikdienā dzirdama frāze – kad mēs bijām jauni, tad gan tā nebija, ir visai pierasta parādība. Proti, katram gadsimtam ir bijusi sava izpratne par morāli un tikumisku rīcību, ko mēs varam vērot konkrēta laika vēstures avotos, literatūrā un mākslā. Arī par bērnu audzināšanu un lomu sadalījumu ģimenē.
Mīklainās ziņas, kas nonākušas līdz mums no mitoloģijas, kā arī liecības par pirmatnējās sabiedrības stāvokli, sintezējas diezgan nomācošā bezjūtīgās un nežēlīgās tēva varas ainā. Izcilais psihoterapeits Zīgmunds Freids (1856 – 1939), pamatojoties uz saviem novērojumiem uzskata, ka arī modernā pilsoniskā ģimenē tēvs, iegrožodams dēla patstāvību, pats veicina dabisko naida dīgļu attīstību, kas slēpjas viņu attiecībās.
…
