Es esmu 13 gadus jauns puisis, es dzīvoju 21. gadsimta sākumā. Manas mājas ir Vidzemes laukos, kur ir skaista daba, meži, upītes, pļavas, kur runā latviešu valodā. Es dzīvoju kopā ar saviem vecākiem un ar trijām māsām. Žēl, ka pie mums nedzīvo kāds no vecvecākiem.
Boņs ir Jāņa Klīdzēja grāmatas „Cilvēka bērns” galvenais varonis. Viņš ir gados jaunāks zēns. Boņs dzīvo 20. gadsimta divdesmitajos gados. Tāpat kā man viņam ir trīs māsas: Malvīne, Zuze un Anna. Man atšķirībā no Boņa, nav neviena brāļa. Boņs dzīvo netālu no Rēzeknes, tāpēc Boņs runā latgaliešu dialektā. Viņš ir ļoti zinātkārs zēns. „Tu redzi kā ir, ka tu esi cilvēka bērns. Tev jārunājas pašam ar savu sirdi. Tad tava sirds sāk prātot – vai tevī būtu kut kas tāds, ar ko tu varētu pabarot citas sirdis?” Tā Boņam grāmatā stāsta muzikants Izidors.…
