Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Paraugs 'Tangensgalvanometrs', 1.
  • Paraugs 'Tangensgalvanometrs', 2.
  • Paraugs 'Tangensgalvanometrs', 3.
  • Paraugs 'Tangensgalvanometrs', 4.
  • Paraugs 'Tangensgalvanometrs', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Secinajumi
Šajā darbā tika aprēķināta Zemes magnētiskā lauka indukcijas horizontālā komponenta un konkrētā galvanometra konstantes vērtība. Iegūtie rezultāti ir attēloti grafikā, kuru aplūkojot var secināt, ka leņķa tangenss un strāvas stiprums ir lineāri atkarīgi, uz to norāda tas, ka dati ir ļoti labi aproksimējami ar taisni. Lai gan aproksimācijā ir ņemts vērā koordinātu sākumpunkts, kurā strāvas stiprums ir vienāds ar nulli, līdz ar to arī leņķis ir vienāds ar nulli, tomēr piemērotā taisne caur šo punktu neiet. Tas nozīmē, ka, ja taisnes slīpuma koeficientu nemaina, strāvas stiprumam pie konkrētajiem leņķiem būtu jābūt augstākam, tad taisne tiktu pacelta uz augšu y ass pieaugšanas virzienā.
Grafika uzlabošanai vajadzētu punktus tuvāk koordinātu sākumpunktam, bet mērījumus pie zemākām strāvas vērtībām nav vēlams veikt, jo mērierīču kļūdas pie ļoti maziem mērījumiem kļūst rezultātus ietekmējošas.
Pēc grafika var secināt, ka rupjas kļūdas darbā nav veiktas un visu parametru kļūdas ir nelielas, tomēr noteiktā magnētiskā lauka indukcijas horizontālā komponente nesakrīt ar literatūrā norādīto Bz,teor= 1,68*10-5 T arī kļūdu robežās, bet kārta ir abiem lielumiem vienāda. Tas liek domāt, ka mērījumus ir ietekmējuši arī citi magnētiskie lauki apkārtējā telpā, ne tikai spoles un Zemes, visticamāk no citām ierīcēm. Līdz ar to, tā kā darbā tika izmantots superpozīcijas princips, tad tajā summējās arī apkārtējās vides magnētiskie lauki.

Atlants