Sirds

Sirds ir asinsrites sistēmas centralais veidojums – dobs,muskuļains orgāns,kas dzen asinis pa asinsrites lokiem.Sirdij irkonusa forma,tās pamatne vērsta uz augšu,pa labi un uz mugurpusi.Tai pienāk un no tās atiet lielie asinsvadi.Sirds galotne ir brīva,vērsta uz leju,pa kreisi un uz priekšu.Sirds gareniskā ass(no pamatnes līdz galotnei) iet virzienā no augšas uz leju,no labās puses uz kreiso un no mugurpuses uz priekšpusi.Sirds ap garenisko asi ir nedaudz pagriezta pa kreisi,tapēc tās labā puse atrodas tuvāk ķermeņa prieksējai virsmai,bet kreisā puse – mugurējai.
Sirdij ir vairākas virsmas un viena mala:
Sirds priekšējā virsma-izliekta un vērsta pret krūškaula un ribu iekšējām virsmām.
Sirds apakšējā virsma-plakana un pieguļ diafragmas cīpslainajam centram.
Sirds kreisās puses virsma ir noapaļota,tā pieguļ kreisās plaušas mediālajai virsmai un to sauc par plaušu virsmu.
Sirds labajā pusē starp sirds priekšējo un apakšējo virsmu ir asa mala – labā mala.

Sirds ārējā virsmā redzamas 3 rievas:
Vainagrieva – atrodas uz robežas starp priekškambariem un kambariem,rievā ieguļ asinsvadi un taukaudi.
Priekšējā starpkambaru rieva – iet slīpi pa sirds priekšējo virsmu līdz sirds galotnei.Tā iezīmē robežu starp labo un kreiso kambari.Rievā ieguļ asinsvadi un taukaudi.
Mugurējā starpkambaru rieva – iet pa sirds apakšējo virsmu līdz sirds galotnei.Rieva iezīmē robežu starp abiem kambariem.Tajā ir asinsvadi un taukaudi.…