Nobeigums
Vienā no savām pēdējām lugām „Brīvnieks debesī” Alunāns tēloja ainu, kurā Brīvnieks ierodas dievu templī, bet Jupiters viņu skarbi atraida: „Brīvniek, iegaumē reiz par visām reizēm – aktieri nekad netiek dievu mītnēs un debesīs.”
Ādolfs Alunāns par debesīm nedomāja, viņš dzīvoja aktīvu šīszemes dzīvi. Vai viņu kāds laida debesīs? Kas to lai zina! Viņš savā mūžā uzcēlis lielu skaistu ēku. Uz tās ir pavisam īss uzraksts: „Teātris”. Viņš iemācīja savu tautu mīlēt teātri.
Runājot par Adolfu Alunānu kā par vēsturisku personību es gribētu pateikt, ka katram Latvijas iedzīvotājam noteikti jāzin un jātbild uzreiz uz jautajumu:”Kas ir Alunāns?” , ka viņš ir izcils latviešu aktieris, režisieris un, patiešām, “Teātra tēvs”, kurš iesāka attistīt latviešu tautas kulturālo dzīvi. Mūsu tautai ir ar ko lepoties: Adolfs Alunāns varbūt arī nepiedalījās valsts politiskajā dzīvē tik aktīvi kā pārējie jaunlatvieši (Valdemārs, Kronvalds u t.t.), bet viņš palīdzēja tautai atjaunot nacionālo pašapziņu un beidzot saprast savu identitāti.
…
