1.Abraāms no Ūras.
Senebreju vēstures pirmsākumi ir cieši saistīti ar pārējo Tuvo Austrumu reģiona tautu un patriarhu Abraāmu (sākotnēji Ābrams). Viņš 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras dzīvojis ar savu ģimeni Hammurapi valdītajā Babilonijā, pilsētā Ūrā. Reliģisku pretrunu dēļ (Ūrā mēness dieva Sina kults tiek nomainīts ar Marduka kultu) viņa ģimene nolemj pārcelties uz Hāranu. Pa ceļam viņš sastapa Dievu, kuru viņš sāka pielūgt. Pēc tēva nāves, saņemot mantojumu, kopā ar saviem atbalstītajiem viņš nolēma atgriezties pie sentēvu klejotāju-lopkopju dzīvesveida un doties uz Kanaānu.
2.Kanaānā.
Nonācis Kanaānā, ko arī dēvēja par Dieva apsolīto zemi, Abraāms uzcēla Dievam veltītu altāri un upurēja viņa godā. Tomēr izslavētās auglības vietā viņš nonāca izkaltušā zemē, kur nepietika pat kurināmā. Viņam nācās doties uz Ēģipti un lūgt faraona ierēdņiem atļauju apmesties Nīlas deltas rajonā. Pēc Bībeles Dievs sūtīja šai zemei dažādus lāstus, līdz faraons, noskaidrojis iemeslu, licis ieceļotājiem atstāt Ēģipti, lai Abraāms atgrieztos atpakaļ uz apsolīto zemi.…
