Eposs "Lāčplēsis"

Eposa kompozīcija ārēji šķiet vienkārša- seši dziedājumi, kuru uzdevums ir parādīt latviešu brīvības cīņas. Eposā ir daudz un dažādi tēli, kuri tiek attēloti pretstatā. Ir gan labie, gaišie, gan sliktie, tumšie, ļaunie, nekrietnie tēli. Spilgtākie eposa tēli- Lāčplēsis, Koknesis, Spīdala, Laimdota, Kangars. Protams, eposa galvenais tēls ir Lāčplēsis.
„Lāčplēsis jeb Lāčausis radies no lācenes , lāču mātes, kuru kāds meža iemītnieks sev pieradinājis kā sievu. Augot tas ātri attīstījies par lielu, staltu jaunekli. No savas mātes tas mantojis lāča ausis un lielu stiprumu, tādēļ to nosaukuši par Lāčausi.” Vaidelots Lāčplēsi bija atradis dziļajā mežā pie kādas lācenes pienīgajām krūtīm. Vaidelots nodeva Lāčplēsi Lielvārdam par dēlu un mantinieku savu. Lāčplēsis savus varoņdarbus sāka veikt astoņpadsmit gadu vecumā, kad viņš devās uz septiņiem gadiem uz Aizkraukļa pili iegūt jaunas zināšanas94.lpp.. Lāčplēsim pametot mājas Lielvārds tam deva padomu: „ 94.lpp.
Lāčplēsis bija spēka vīrs, reizēm straujš, varonīgs, noteikts un nosvērts, ja jārisina dzīve jautājumi. Viņš ir ļoti drosmīgs jauneklis , viņš spēja uzvarēt lāci, milzi Kala puisi, jodus, raganas dēlus, pārmainīt Spīdalas raksturu, bet kulminācijas punkts ir cīņa ar tumšo bruņinieku.
Lāčplēša raksturs ir daudzveidīgs, jo viņam piemīt arī cilvēciskās īpašības, viņu pārsteidz Spīdalas skaistums, mīlestība un maigums pret Laimdotu, greizsirdības jūtas, mērķis iegūt zināšanas. Lāčplēsis spēja pārvarēt savu naidu pret Spīdalu un nenonāvēja viņu, bet gan piedeva viņai visu, ko viņa bija nodarījusi Lāčplēsim.
…