„Pirmās politikas nojēgas liecības nāk no Tuvajiem Austrumiem, kur mitinājās ebreju tauta ar Mozu priekšgalā. (..) Taču nesalīdzināmi skaidrāka izpratne par politiku rodas Senajā Grieķijā (484-425 p.Kr.). Šīs valsts standarta pārvaldniecības sastāvdaļa bija kļuvusi politisko ideju un ideālu analīze, spekulācija ar dažādu pilsētvalstu īpašumiem, māksla pārvaldīt valsti un pilsonība. 5.gs.p.m.ē. piesaistīja zinātkāros, jo daudzajās Grieķijas neatkarīgajās valstiņās, kurās bija viena valoda, viena reliģija un kopīga vēsture, mitoloģiskas atmiņas, iedzīvotāji bija iesaistīti starppilsētu tirdzniecībā, diplomātijā, veidojot alianses un dodoties karā.”[1;53] „Politikas zinātnes vēsture patiesībā sākas ar Platonu (428-348 p.Kr.), kura sarakstītie darbi- „Republika”, „Valstsvīrs” un „Likumi”, ir politikas zinātnes klasika.” [1;53]
Platona pirmajā darbā „Republika” viņš prezentē savu ideālo režīmu- utopiju (..) un vēl četrus režīmus- demokrātiju, oligarhiju, tirāniju un Teocracy.”[1;53] „No šīs teorijas izriet arī seši galvenie režīmu iedalījumi- monarhija, tirānija, aristokrātija, oligarhija, demokrātija un ochlocracy.”[1;54]
…
