Izglītības sistēmas un filozofijas mijiedarbība ir pastāvējusi vienmēr. Izglītības sistēma vienmēr pieļauj zinātnes klātbūtni un vienmēr tiek formēta uz kādas zinātnes disciplīnas.
Izglītība ir mērķtiecīgs personības attīstības process un rezultāts. Tā ir visa cilvēka mūža laikā notiekošā izglītošanās un izglītošana, kā rezultātā veidojas un pilnīgojas viņa garīgā un fiziskā kvalitāte- izglītotība.
Izglītība ir personiska, sabiedriska un vispārcilvēciska pamatvērtība. Socioloģiskā skatījumā izglītība saprotama arī kā cilvēkdarbības un sabiedrības (valsts) dzīves nozare.
Izglītības pamatprincipi ir humanitātes, demokrātiskuma, individualizācijas, profesionalitātes, zinātniskuma, sistemātiskuma un mūsdienīguma principi.
Humanitātes principa būtība ir cilvēka atzīšana par pamatvērtību. Izglītība veido patiesi cilvēcīgu personību, kopj humānus uzskatus, jūtas un attieksmes.
Demokrātiskuma princips nozīmē, ka audzēkņu un pedagogu mērķtiecīgā sadarbībā izglītības ieguves gaitā tiek īstenota savstarpējā cieņā balstīta cilvēku kopdarbība, ievērojot pieņemtās vienošanās. Tas palīdz cilvēkam labāk sagatavoties turpmākajam darbam un dzīvei demokrātiskā sabiedrībā.
…
