Naturālisms kā literārs virzniens izveidojās 19.gs. 60.-80.gados. Naturālisms ir dzīves ārējais atveidojums bez mazsvarīgā atsijāšanas un bez būtiskā, tipiskā izcelšanas – tieši šī īpašība neļauj naturālismam atklāt dzīves patiesību, tā drīzāk tēlojumu izkropļo.
Naturālisms balstās uz pozitīvismu filozofijā. Pozitīvisti māca, ka patiess ir tikai tas, ko par tādu mēs tiešā dzīves pieredzē esam atzinuši.
Populārākais naturālisma teorētiķis un praktiķis ir franču rakstnieks Emīls Zolā. Viņš savos teorētiskajos rakstos noliedz rakstniekam nepieciešamību izturēties vērtējoši, kritiski izturēties pret attēlojamo īstenību.
Naturālisma literatūras iezīmes
1) Centieni kopēt īstenību. Naturālisms nespēj tomēt atklāt dzīves patiesību, jo pārāk daudz uzmanības velta detalizācijai.…
