Evolūcija ir padarījusi cilvēku par dzīvnieku, kas gan mācās, gan māca, jo atkarīgums un briedums ir abpusēji saistīti: nobriedis cilvēks jūt nepieciešamību būt vajadzīgam, un briedumu veido no pieaugušā atkarīgo indivīdu raksturs un vajadzības. Ģenerativitātei tātad raksturīgas galvenokārt rūpes par jaunās paaudzes izveidošanu un audzināšanu.
Jāatceras, ka spēja zaudēt sevi ķermeņu un prātu savienībā ved uz pakāpenisku ego interešu paplašināšanos un uz libido ieguldījumu tanī, kurš tiek «ģenerēts» jeb radīts. Ja šādas bagātināšanas nav, var notikt regresija uz uzmācīgu nepieciešamību pēc pseidointimitātes; šo regresiju bieži vien caurstrāvo stagnācija, garlaicības un savstarpējās noplacināšanasapziņa.…
