Pieaugošais nacionālisms mazākumtautībās – ukraiņos, lietuviešos, latviešos – izraisīja protesta akcijas un tām sekoja apcietināšanas.
Vācijā sabiedrības neapmierinātības un kritikas izpausmes bija daudz mazāk ierobežotas, un izveidojās vairākas pilsonisku aktivitāšu grupas, kas pretojās daudzām lietām, to skaitā nacistiem, neonacistiem.
4. Vai bija iespējama PSRS un citu sociālistisko valstu sabiedriski – politiskās iekārtas tālāka pastāvēšana un kāpēc?
PSRS valstu sabiedriski-politiskās iekārtas tālāka pastāvēšana nebija iespējama, jo jau ilgus gadus Padomju Savienībā valdīja stagnācijas periods, kas izraisīja vispārēju atpalicību no Rietumiem. Sabiedrība mīņājas uz vietas, un tai draudēja neatgriezeniska atpalicība no pasaules priekšējās daļas tehnoloģijas. Pārsvarā no centra vadāma valsts īpašums totāla kundzība, politikas ideoloģizācija, monopols uz sabiedrisko domu un pašu zinātni, militarizēts rūpnieciskais potenciāls nosūca visu labāko, tostarp - intelektuālos resursus. Agrāk vai vēlāk PSRS būtu sabrukusi, jo ārprātīgā valsts militarizācija, kas postīja saimniecības un sabiedrības apziņu un morāli, veda valsti postā un dziļā krīzē.
…
