Ojāra Vācieša dzejā var saskatīt vairākus tēlainās izteiksmes līdzekļus, kuri tiek vairāki attiecināmi uz dabu, ir arī par pilsētu, par to ,ko redz sev apkārt. Personifikācijas gaiss dūca, autobusā aizbraucis pavasaris, migla acīs kāps.
Manuprāt Ojāra Vācieša dzeju bija vieglāk analizēt, viņa dzejoļi ir daudz vieglāk saprotami un nav īpaši jāiedziļinās, lai izprastu katra dzejoļa būtību un kāds zemteksts tajos slēpjas. Savukārt Vizmas Belševicas dzejoļi bija ar dziļāku zemtekstu un tos bija grūtāk saprast, zinot, ka abi dzejnieki ir dzīvojuši vienā laikā, tad var teikt to, ka abi bija pret režīmu, kurš valdīja viņu dzimtenē un savu nostāju atainoja savos darbos.
…
