Cilvēks vienmēr ir ticējis kādam augstākam spēkam, vienalga, vai pielūgts tika kāds akmens, koks, cilvēks vai gans, cilvēkam bija un ir kam ticēt. Līdz mūsdienām joprojām ir saglabājusies ticība Dievam. Un vieta, kur pielūgt Dievu ir bijusi un arī tagad ir – baznīca. Bet ne visos laikos baznīca bijusi tāda kā šodien – ar mērķi popularizēt ticību un apvienot ticīgos. Viduslaikos baznīcai bija tāda vara kā nevienai citai varas institūcijai, tad sekoja apgaismības periods, kas mudināja cilvēkus nepakļauties baznīcai, un tas viss salīdzinājumā ar mūsdienām ir tikai kau kā sākums.
Viduslaiki bija periods, kad valdīja teocentriskie uzskati – visu nosaka Dievs. Taču precīzāk to analizējot, patiesībā visu noteica baznīca – kultūru, izglītību, zinātni, filozofiju, mākslu, literatūru, sadzīvi, politiku. Un baznīcas uzskati nebija tie pozitīvākie, kā, piemēram, sievietes un zemās kārtas iedzīvotāju slāņi nedrīkstēja izglītoties, zemniekam nav nekādu tiesību, viņam tikai baznīcai jāmaksā desmitā tiesa no gadā izaudzētā, cilvēks ir radīts, lai nomirtu un tiktu debesīs utt. Tāpēc arī šos gadsimtus dēvē par „tumšajiem gadsimtiem”.
…
