Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.05.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Novērošana', 1.
  • Referāts 'Novērošana', 2.
  • Referāts 'Novērošana', 3.
  • Referāts 'Novērošana', 4.
  • Referāts 'Novērošana', 5.
  • Referāts 'Novērošana', 6.
  • Referāts 'Novērošana', 7.
  • Referāts 'Novērošana', 8.
  • Referāts 'Novērošana', 9.
  • Referāts 'Novērošana', 10.
  • Referāts 'Novērošana', 11.
  • Referāts 'Novērošana', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Novērošana    4
2.  Novērošanas veidi    5
2.1.  Tiešā novērošana    5
2.2.  Netieša(pastarpinātā) novērošana    6
2.3.  Atklātā un slēptā novērošana    7
2.4.  Nepārtrauktā un diskrētā novērošana    7
2.5.  Monogrāfiskā un šauri specializētā novērošana    8
3.  Kā organizēt novērošanu?    9
  Nobeigums    11
  Izmantotās literatūras saraksts    12
Darba fragmentsAizvērt

Liela loma ir novērojumu dienasgrāmatām, kurās sistemātiski tiek fiksēti visi nepieciešamie novērojumi, cilvēku izteikumi un viņu uzvedības fakti. Pārdomas par saviem novērojumiem, grūtības un šaubas pētnieks raksta uz atsevišķām lappusēm vai atstātām platām malām , strikti atdalot tos no aprakstītajiem faktiem.
Atskaitē par veikto novērošanas darbu jāmin šādas iedaļas: precīza vieta, laika un novērošanas apstākļu norāde; informācija par novērotāja lomu grupā; novērojamo personu, viņu savstarpējo attiecību , kolektīva īpatnību raksturojums ; sīks novērojamos faktu apraksts, to analīze un novērotāja interpretācija. Atskaitei jāpievieno novērošanas protokoli, dienasgrāmatas, kartītes, hronokartes, ieraksti magnetofona lentē utt.
Pēc sociologu datiem, laika patēriņš novērojumu organizēšanai sadalās apmēram šādi. Ja visam pētījumam ar novērošanas metodi tiek atvēlētas 600 stundas, tad 100 no tām tiek tērētas tieši novērošanas procesam, 200 stundas- novērojumu pierakstam ,200 stundas- rezultātu analīzei un 100 stundas atskaites sastādīšanai. Tādā veidā uz 100 novērojumu stundām pēc tam nepieciešamas 500 stundas apstrādei. To ir svarīgi zināt, plānojot zinātniski pētniecisko darbu, jo parasti nepareizi par visdarbietilpīgāko uzskata pašu novērošanas procesu un atskaites izveidošanu, kaut gan īstenībā 2/3 laika tiek patērēts novērojumu pierakstam un rezultātu analīzei.
Apgūt novērošanu kā pētīšanas metodi ir katra pienākums, kas veic zinātnisko darbu. [1.,44.lpp.]

Nobeigums
Novērošana ir metode, kas ļauj iegūt visaptverošu informāciju par konkrētu procesu.
Novērošana ļauj izprast cilvēka rīcību konkrētās situācijās.
Novērošanas priekšrocības - var aplūkot lietas un parādības to rašanās brīdī, var pielāgoties notikumiem, ja tādi risinās, ļauj precīzi izprast cilvēka rīcību. Trūkumi- salīdzinoši dārga metode, novērojamo dalībnieku uzvedība ir ietekmējama, sarežģīta iegūtas informācijas analīze, redzētos notikumus katrs var interpretēt atšķirīgi, laikietilpīgs gan novērošanas process, gan iegūtās informācijas analīze.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants