Pēc kristietības atzīšanas Romā tika uzcelti daudzi dievnami. Baznīcu jeb sakrālajā būvniecībā kā paraugu izmantoja Romas publiskās celtnes un bazilikas. Baziliku tipa baznīcas bija ļoti vienkāršas. Tām bija taisnstūrveida plānojums un iekštelpa ar kolonnu rindām sadalīta vairākās daļās – jomos. Puslokveida apsīda atradās vidusjoma dziļumā, galvenajai ieejai pretējā pusē. Kristieši tur novietoja altāri. Vidus jomā abās pusēs atradās sānojumi. Marmora grīdas un kolonnas, kā arī daudzkrāsainas mozaīkas radīja greznuma iespaidu bazilikas plānojuma baznīcās.
Bazilika bija celtne, kas sadalīta trijos vai piecos jomos, un tās vidus joms augstāks pār sānojumiem. Gaisma celtnē ieplūda caur vidus joma augšdaļās logiem. Bazilika kļuva par pamatu viduslaiku baznīcu arhitektūrai.
Katoļu baznīcas bagātību pieaugums radīja priekšnoteikumus romānikas stila sakrālās arhitektūras izveidei Rietumeiropā. Dievnamus sāka celt lielākus nekā līdz šim, koka ēku vietā nāca akmens celtnes, un jumtu nesošās arkas tagad izbūvēja pus aploces veidā.…
