No 1876. – 1879.gada Brāļi Kaudzītes, Reinis un Matīss, sarakstīja vienu no latviešu literatūras kultūras mantojumiem, kas pieskaitāms arī pie latviešu vēstures avotiem, jo kolorīti atspoguļo 19.gadsimta 60.-70.gados dzīvojošo zemnieku dzīvi, to pienākumus, ticību, attieksmi pret pastāvošo kārtību un tradīcijām. Pats nosaukums- „Mērnieku laiki”- jau pasaka, ka romānā nozīmīga loma ir zemes mērīšanai, ierīkošanai, mantas sadalīšanai un savā ziņā arī mantkārībai un godīguma, kas kopumā atspoguļo tā laika varas iekārtu un latviešu situāciju savā dzimtenē, bet tai pašā laikā arī „svešā teritorijā.”
Romānā ir sastopami daudz personāžu, kas krasi atšķiras cits no cita. Lasot darbu, spilgti pamanāmas vairākas reālisma iezīmes- autori ir pievērsuši īpaši lielu uzmanību sociālās vides un apstākļu ietekmei uz personību, kā arī savā romānā ieviesuši izteiktu objektivitāti un īstenības norišu atainošanu. Priekšplānā tiek izvirzīta Ikdienas dzīve, kam „pa starpu” mēs varam atrast vēl daudzas citas reālisma iezīmes.
Ķencis:
Ķencis bija maza auguma vīrs ar plānu un platu degunu. Viņš mēdza valkāt lielu, bālganu vilnas platmali un pelēkus svārkus. Brāļu Kaudzīšu darbā Ķencis tiek attēlots, kā divkosīgs, skops, skaudīgs un lielīgs zemnieks. Patiesībā Ķencis nebūt nebija slikts cilvēks, viņš rūpējās par savu saimniecību, bija zinātkārs un vēlējās vienmēr nokļūt visu uzmanības centrā, būt smieklīgs. Viņš bija dievticīgs, čakls un centīgs, visu mēģina izdarīt perfekti, taču vienmēr pamanījās kaut ko sajaukt.
…
