-
Mācību formu vēsturiskā attīstība
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS FORMAS | 3 |
| 1.1. | JĒDZIENA SKAIDROJUMS | 3 |
| 2. | MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS FORMU ATTĪSTĪBAS VĒSTURE | 4 |
| 2.1. | MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS VISPĀRĪGO FORMU RAKSTUROJUMS | 5 |
| 2.2. | KOPMĀCĪBU SISTĒMA | 6 |
| 2.3. | MANHEIMAS NODARBĪBU ORGANIZĀCIJAS SISTĒMA | 6 |
| 2.4. | DALTONAS PLĀNS | 7 |
| 2.5. | APVIENOTĀS MĀCĪBAS | 7 |
| 2.6. | TRAMPA PLĀNS | 8 |
| SECINĀJUMI | 9 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 10 |
2.6.Trampa plāns
20.gs. 70.-80.gados ASV profesors Loids Tramps ieteica mācību laiku sadalīt tā, lai 40% būtu atvēlēts lekcijām vidusskolas apvienotās paralēlklasēs augsti kvalificētu pasniedzēju vadībā, izmantojot mūsdienu mācību tehniskos līdzekļus; 20% laika veltītu seminārnodarbībām nelielās grupas (15-20 cilvēku), lai apspriestu lekciju materiālu, diskutētu, papildinātu dzirdēto (seminārnodarbības pēc Trampa domām varētu vadīt mazāk kvalificēti cilvēki), pārējo 40% laika aizņemtu individuālais darbs daļēji pēc skolotāja izvirzītiem obligātiem uzdevumiem, daļēji pēc paša izvēles. Daļā augstskolu šī pieeja ir vēl šodien aktuāla (Albrehta, 2001, 91).
Secinājumi
1. Mācību organizācijas formas ir skolēna un skolotāja sadarbība note8iktā kārtība.
2. Populāra bija Bella un Lankestera nodarbību organizācijas forma, bet tika arī izmantota Daltonas sistēma, kā arī panākumus guva Manheimas sistēma.
3. Mācību organizācijas vispārīgās formas – frontālā, grupālā, individuālā.
…
Saturs 1.MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS FORMAS 3 1.1.JĒDZIENA SKAIDROJUMS 3 2.MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS FORMU ATTĪSTĪBAS VĒSTURE 4 2.1. MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS VISPĀRĪGO FORMU RAKSTUROJUMS 5 2.2. KOPMĀCĪBU SISTĒMA 6 2.3. MANHEIMAS NODARBĪBU ORGANIZĀCIJAS SISTĒMA 6 2.4.DALTONAS PLĀNS 7 2.5.APVIENOTĀS MĀCĪBAS 7 2.6.TRAMPA PLĀNS 8 SECINĀJUMI 9 IZMANTOTĀ LITERATŪRA 10
