Oksīdus iedala pēc to īpašībām.
Skābie oksīdi ir nemetālu oksīdi un tādi metālu oksīdi, kuros metāla vērtība ir lielāka par IV. Tiem atbilst skābes, kas bieži iegūstamas, skābajiem oksīdiem reaģējot ar ūdeni.
Bāziskie oksīdi ir metālu oksīdi, kuros metāla vērtība ir I vai II. Tiem atbilst bāzes jeb hidroksīdi. Skābie un bāziskie oksīdi reaģē savā starpā un attiecīgi ar bāzēm vai skābēm. Reakcijās rodas sāļi, tāpēc šos oksīdus sauc par sāļu radošajiem oksīdiem.
Amfotērie oksīdi ir metālu oksīdi, kas var reaģēt ar sārmiem kā skābie oksīdi un ar skābēm kā bāziskie oksīdi. Parasti šajos oksīdos metāla vērtība ir III vai IV ir arī daži izņēmumi.
Sāļus neradošie oksīdi nereaģē ne ar skābēm, ne ar bāzēm un sāļus neveido.
Īpašu stāvokli oksīdu grupā ieņem ūdeņraža oksīds.…
