| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Padomju Savienības atstātais mantojums Baltijas valstīs | 4 |
| 1.1. | Rūpniecības sektors | 5 |
| 1.2. | Lauksaimniecība | 7 |
| 1.3. | Tirdzniecība un finanšu sektors | 7 |
| 2. | Reformu gaita Baltijas valstīs | 10 |
| 2.1. | Naudas reforma | 10 |
| 2.2. | Privatizācija | 12 |
| 2.3. | Cenu reforma | 14 |
| 2.4. | Tiešās ārvalstu investīcijas (TĀI) | 15 |
| 2.5. | Finanšu sektors | 16 |
| 2.6. | Rūpniecība | 18 |
| 2.7. | Lauksaimniecība | 19 |
| Secinājumi | 21 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 23 |
Baltijas valstis ilgu laiku – no 1940. gada līdz 1991. gadam - bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) locekles. PSRS Baltijas valstīs pārveidoja to tautsaimniecību, īstenojot savu pieņemto industrializācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas politiku, pārveidoja administratīvi teritoriālo pārvaldi, politisko iekārtu un pat kultūru, pielāgojot tās PSRS pastāvošajai sistēmai.
1991. gadā Baltijas valstis atguva neatkarību un pārveidoja savu ekonomiku, pāriedamas no komadekonomikas uz tirgus ekonomiku. Šajā periodā notika krasas pārmaiņas gan attiecībā uz īpašumtiesībām, gan tika veikta preču un tirgus liberalizācija, tika realizēta naudas reforma, kā arī pārkārtoti Baltijas valstu ārējie ekonomiskie sakari. Lai gan veiktās reformas visās Baltijas valstīs bija līdzīgas, tomēr starp tām bija dažas atšķirības, kuras vēlāk ietekmēja katras atsevišķās valsts ekonomikas attīstības gaitu. Reformu gaita Baltijas valstīs kopumā bija veiksmīga, tādēļ ir svarīgi izanalizēt šo unikālo pieredzi: gan pozitīvos piemēros, gan pieļautās kļūdas, lai labāk izprastu Baltijas valstu ekonomikas vēsturi.
Pētījuma objekts ir Baltijas valstu ekonomika no 1945. - 1996. gadam. Pētījuma priekšmets ir PSRS ekonomikas pārstrukturizēšana 90. gados Baltijas valstīs.
Pētījuma mērķis ir izpētīt Baltijas valstu ekonomisko stāvokli uzreiz pēc PSRS sabrukuma, kā arī izanalizēt Baltijas valstu reformu gaitu 90. gados.
Lai sasniegu mērķi, tika noteikti šādi uzdevumi:
īsi raksturot PSRS ekonomiku laika posmā no 1945.-1990. gadam un apzināt Baltijas valstu ekonomikas stāvokli pēc Padomju Savienības sabrukuma;
raksturot PSRS ekonomikas pārstrukturizēšanu 90. gados Baltijas valstīs.…
Baltijas valstis ilgu laiku – no 1940. gada līdz 1991. gadam - bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) locekles. PSRS Baltijas valstīs pārveidoja to tautsaimniecību, īstenojot savu pieņemto industrializācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas politiku, pārveidoja administratīvi teritoriālo pārvaldi, politisko iekārtu un pat kultūru, pielāgojot tās PSRS pastāvošajai sistēmai. 1991. gadā Baltijas valstis atguva neatkarību un pārveidoja savu ekonomiku, pāriedamas no komadekonomikas uz tirgus ekonomiku. Šajā periodā notika krasas pārmaiņas gan attiecībā uz īpašumtiesībām, gan tika veikta preču un tirgus liberalizācija, tika realizēta naudas reforma, kā arī pārkārtoti Baltijas valstu ārējie ekonomiskie sakari. Lai gan veiktās reformas visās Baltijas valstīs bija līdzīgas, tomēr starp tām bija dažas atšķirības, kuras vēlāk ietekmēja katras atsevišķās valsts ekonomikas attīstības gaitu. Reformu gaita Baltijas valstīs kopumā bija veiksmīga, tādēļ ir svarīgi izanalizēt šo unikālo pieredzi: gan pozitīvos piemēros, gan pieļautās kļūdas, lai labāk izprastu Baltijas valstu ekonomikas vēsturi. Pētījuma objekts ir Baltijas valstu ekonomika no 1945. - 1996. gadam. Pētījuma priekšmets ir PSRS ekonomikas pārstrukturizēšana 90. gados Baltijas valstīs. Pētījuma mērķis ir izpētīt Baltijas valstu ekonomisko stāvokli uzreiz pēc PSRS sabrukuma, kā arī izanalizēt Baltijas valstu reformu gaitu 90. gados. Lai sasniegu mērķi, tika noteikti šādi uzdevumi: • īsi raksturot PSRS ekonomiku laika posmā no 1945.-1990. gadam un apzināt Baltijas valstu ekonomikas stāvokli pēc Padomju Savienības sabrukuma; • raksturot PSRS ekonomikas pārstrukturizēšanu 90. gados Baltijas valstīs. Pētījums sastāv no divām sadaļām, secinājumiem un priekšlikumiem un izmantotās literatūras saraksta.
