Uzvedība – indivīda rīcības ārējā izpausme, izturēšanās, attieksme, ko parasti nosaka vitālās vajadzības un vides apstākļi, kā arī tuvākajā apkārtnē vai plašākā sabiedrībā pieņemtās estētiskās, tikumiskās normas etiķete un ko, tāpat kā zināšanas, vērtē izglītības ieguves procesā. Vērtējot uzvedību, jāņem vērā konkrētie apstākļi un situācijas. (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000);
Cilvēka uzvedība kā viņa ārējā rīcība ir cilvēka dziļākās iekšējās būtības izpausme. (Skolotājs 2/2005, 63.lpp).
Uzvedība – 1. cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums. 2. dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās. (Latviešu literārās valodas vārdnīca, 1999);…
