Atveroties robežām un intensificējoties sakariem starp dažādām sabiedrībām, aktualizējās arī jautājums par dažādu vērtību, reliģiju, pieredžu un dzīvesveidu mierīgu sadzīvošanu. Tādejādi arvien vairāk tiek runāts par savstarpējo iecietību, multikulturālismu, kopīgām globālām vērtībām utt. Šajā kontekstā tolerance no instrumentāla jēdziena ir kļuvusi par ideoloģisku konceptu. Apgaismības tradīcijā tolerance izauga no reliģiskās iecietības, kas balstījās uz reliģijas nošķiršanu no laicīgās varas, ko varēja īstenot, jo mainījās reliģisko ticējumu, simbolu un institūciju ietekme un nozīme sabiedrībā.
Toleranci apraksts kā sabiedrības stāvokli, kurā „konkurējošas interešu grupas ir gatavas atzīt pretēju interešu tiesības pastāvēt un realizēties”…
