Lielākais spēks nenoliedzami ir mīlestība. To skaidri parāda Viljama Šekspīra luga „Romeo un Džuljeta”, kuras abi galvenie varoņi, divu naidīgu dzimtu atvases, spītējot saspīlējumam un pārvarot grūtības, kas stājās viņu ceļā, kaislīgi mīlēja viens otru. Kā jebkuram stāstam ir savs sākums, iztirzājums un nobeigums, līdzīga attīstība bija arī Romeo un Džuljetas jūtās, kur bija gan sākums, gan jūtu kulminācija, gan arī vētrainas „beigas”. Abu mīlnieku spēcīgā un kaislīgā mīla izpaudās dažādos veidos: no pašas pirmās satikšanās reizes, kad abi neglābjami iemīlējās viens otrā, pat pavisam grūtās un saspīlētās situācijās, kad Romeo un Džuljetai nācās kaut ko ziedot vai arī no kā atteikties, atklājās abu mīlnieku spēcīgā, nešķiramā saikne un vienotība, kas abus pavadīja līdz pat nāvei.
Pats pirmais mīlestības un jūtu uzvirmojums Romeo un Džuljetas starpā radās brīdī, kad viens otru pirmo reizi ieraudzīja. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. „Nakts tumsā viņa gaisma izstaro, kas šķiet par košu šinī pasaulē. …
