Revolūcijas sākums
Ar 1789. gada 20. jūnija Bumbotavas zvērestu sākās Franču revolūcija. Pasludinājuši, ka ir pilnvaroti tautas vārdā ieviest izmaiņas valdībā, ģenerālštati ne tikai pauda protestu pret Luija XVI varu, bet arī apliecināja to, ka ir tiesīgi rīkoties kā tautas augstākās varas orgāns. 27. jūnijā karalis atlikušajiem priviliģēto kārtu pārstāvjiem, pavēlēja noorganizēt tikšanos ar trešo kārtu kā Nacionālo sapulci, tādejādi šīs tiesības akceptēdams.
Revolūcijas cēloņi
Revolūciju izraisīja vairāki faktori. Viens no pirmajiem varētu būt prasība pēc privilēģijām. Gan apgabali, gan dažādi sabiedrības grupējumi nevēlējās atsacīties no brīvībām, t.i., no tiesībām risināt savas iekšējās lietas bez iejaukšanās no valsts puses. XVIII gs. gaitā karaļiem aizvien grūtāk bija noturēt aristokrātiju izolācijā un stingrā pakļautībā. Parlamentu darbība izpaudās tajā, ka tie aizstāvēja aristokrātijas intereses.
Otrs būtisks revolūcijas cēlonis ir – augošās domstarpības starp Francijas sabiedrības daudzajiem slāņiem un grupējumiem. Saspringta situācija valdīja arī pašā Romas katoļu baznīcā, tā dēvētajā karalistes pirmajā kārtā. Garīdznieku rokās atradās liela nauda. Noslāņojusies bija arī Francijas sabiedrības otrā kārta – aristokrātija. …
